Koplasīšanas darbnīca Mazsalacas dienas centrā ar rakstnieci Lauru Vinogradovu
Foto: Lība Bērziņa
2.oktobrī kopā ar Lauru Vinogradovu viesojāmies Mazsalacas dienas centrā, kur iepazināmies ar centra apmeklētājiem tuvāk. Ik dienu dienas centru apmeklē ap 15 cilvēku, kuri ikdienā tur pavada laiku un veido dažādus rokdarbus - no māla, koka, dzijas un citiem materiāliem. Centra apmeklētāji paši arī gatavo pusdienas. Viņu intereses ir dažādas. Kādam patīk vienkārši izkrāsot krāsojamās grāmatas. Dažiem patīk lasīt pašiem, bet citiem - ka kāds palasa priekšā.
Kad bijām apskatījušas dienas centra telpas, ar visiem iepazinušās un nedaudz iejutušās, sanācām kopā uz lasīšanu, kur Laura Vinogradova nolasīja savu stāstu no grāmatas “Stāsti vieglajā valodā”. Lauras stāsts “Autoveikals”, kurš balstīts pašas autores bērnības atmiņās, klausītājos izraisīja brīžam satraukumu, brīžam bailes, un ik pa brīdim telpā atskanēja arī smiekli. Laura turpināja lasīt par to, kādos piedzīvojumos nākas iekulties autoveikala īpašniekiem. Pēc tam visi kopā veidojām savu jautro stāstu, izvelkot no maisa akmeņus ar dažādiem zīmējumiem sižeta ierosmei.
Lauras iespaidi par aizvadīto dienu: “Tā kā šī bija pirmā tikšanās reize, tad, protams, nedaudz satraucos, bet, jau ieejot dienas centrā un sajūtot ceptās ābolkūkas smaržu, satraukums pazuda kā nebijis. Tāds silts ābolkūkas miers. Kopā ar dienas centra apmeklētājiem mēs lasījām un radījām paši savus stāstus. Es kārtējo reizi pārliecinājos, ka stāsti mūs satuvina. Laikā, kad viss notiek aizvien ātrāk, sasteigtāk un virtuālāk, šis satuvinājums mums visiem ir tik ļoti nepieciešams. Klātbūtnes satuvinājums.”
Tieši satuvināšanās ir COLORIZE projekta mērķis. Satuvināšanās gan ar laikmetīgo kultūru, kas reģionos nav pieejama, gan vienam ar otru - cilvēku ar invaliditāti kopienām ar māksliniekiem, lai kopā radītu un meklētu jaunas mākslas formas.
Projekts iespējams pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam.
Foto atskats:
Noslēgusies Andas Lāces rezidence Purmsātos, Mežupes pamatskolā "Liepāja 2027" ietvaros
Foto: Vika Daugina
Vairāk par notikušo te: https://liepaja2027.lv/aktualitates/maja-ar-sparniem-atskats-uz-andas-laces-ieklaujosas-rezidences-noslegumu-purmsatos/
Projektu “Zentas Mauriņas Vasaras skola”, kura ietvaros mākslinieces Anda Lāce, Kristīne Brīniņa un Eva Vēvere īsteno iekļaujošas rezidences kopā ar cilvēku ar invaliditāti kopienām Dienvidkurzemes novadā, īsteno nodibinājums – radošā apvienība “COLORIZE” programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros, izmantojot Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Kultūras ministrijas piešķirto finansējumu. Projekta kuratores ir Māra Žeikare un Lība Bērziņa.
Atskats uz Iekļaujošās kultūras dienu Grobiņā
Foto: Lība Bērziņa
24.septembrī Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi” viesojās norvēģu māksliniece Osa Bove (Åsa Båve). Tikšanās laikā viņa iepazīstināja ar savu māksliniecisko praksi un pieredzi darbā ar sociālās aprūpes iestādēm Norvēģijā. Pēc sarunas māksliniece vadīja kustību darbnīcu centra iemītniekiem. Tajā dalībnieki caur ikdienišķu kustību vērošanu, atkārtošanu un kopīgu radīšanu veidoja savstarpēju dialogu. Kustības tika pielāgotas katra dalībnieka iespējām, uzsverot, ka ikviens ķermenis un tā izpausmes ir nozīmīgas. Darbnīcas noslēgumā kustības tika apvienotas kopīgā dejā. Atklājām, ka ikdienā pieskārienu mums ir ļoti maz, visbiežāk saņemam koleģiālu uzsitienu pa plecu, ka “viss būs labi”, taču visvairāk ilgojamies pēc apskāvieniem.
Kā minēja pati māksliniece, viņai vizīte aprūpes centrā "Iļģi" bija ļoti vērtīga - ne tikai tāpēc, ka varēja uzzināt par atšķirībām un līdzībām starp Skandināvijas un Latvijas veselības aprūpes sistēmām cilvēkiem ar garīga un fiziska rakstura traucējumiem, bet arī tāpēc, ka bija iespēja gūt izpratni par saziņas iespējām ar mākslas starpniecību. Kā māksliniece min: “Īpaši spilgti atmiņā palicis brīdis, kad jautāju, vai kādam šodien kaut kas sāp, lūdzot norādīt sāpju vietu uz ķermeņa, lai pēc tam kopīgi mēģinātu rast veidus, kā šīs sāpes mazināt. Sēdēt trīsdesmit cilvēku pulkā - starp kuriem bija arī tādi, kam vārdiska saziņa sagādā lielas grūtības - uzklausīt ikvienu, lai saprastu viņu sajūtas, un kopīgi mēģināt risināt problēmu, šķita ļoti nozīmīgi. Pat ja kaut kas procesā pazūd, pat ja nav skaidra risinājuma sirdssāpēm vai muguras sāpēm, mēs varam mēģināt to darīt kopā. Mēs varam atzīt šīs sāpes un raudzīties uz tām kā uz problēmu, ko risināt kopīgi. Reizēm jau pati šāda atzīšana var būt rūpju izpausme.”
Tās pašas dienas vakarā Zentas Mauriņas istabās Grobiņā notika saruna par iekļaujošu kultūru. Tajā atskatījāmies uz līdz šim paveikto Dienvidkurzemē, pārrunājām iekļaujošu aktivitāšu nozīmi un iezīmējām turpmākos darbības virzienus. Saruna ļāva plašāk domāt par kultūras pieejamību un līdzdalības iespējām, kā arī par to, kā iekļaujošas prakses attīstīt ne tikai Dienvidkurzemē, bet arī Kurzemes reģionā kopumā. Meklējām sasaistes Zentas Mauriņas atstātajam mantojumam ar mūsdienām. Sarunā piedalījās Zentas Mauriņas istabu vadītāja Maija Rolava, Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa, horeogrāfe Kristīne Brīniņa, mākslinieces Anda Lāce, Anna Priedola un iekļaujošas kultūras veicinātāja, nodibinājuma - radošās apvienības “COLORIZE” vadītāja Lība Bērziņa un mākslas zinātniece Māra Žeikare.
Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Foto atskats:
