Mulsinošie skatieni

Vizītkarte
Kultūru baudīt devās: Lība Bērziņa
Lības superspēja: Pārvietojas ratiņkrēslā
Kultūrvietas nosaukums, adrese: Dirty Deal Teatro, Talsu iela 1, Rīga
Secinājums par pieejamību: Pieejams cilvēkiem ratiņkrēslā
Kad notika apmeklējums: Februāris 2023
Pieredzes stāsts
Biju saņēmusi ielūgumu un devos uz izrādi Dirty Deal Teatro (DDT) “Atceries mani”. Jāsaka, par DDT pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslā es uzzināju pavisam nejauši. Saistībā ar to, ka es sadarbojos ar laikmetīgā teātra festivālu “Homo novus” un koēģi paziņoja priecīgo vēsti - Rīgā ir par vēl vienu pieejamu kultūrvietu vairāk! DDT gan nebiju bijusi kā apmeklētājs. Un došanās uz “Atceries mani” bija iespēja beidzot doties uz turieni, lai izpētītu vides pieejamību sīkāk.
Uz izrādi devos laicīgi, jo zinu, ka auto jāatstāj uz ielas, kur stāvvietas var būt aizņemtas. Tā kā pie ieejas nav speciāli marķētu stāvvietu cilvēkiem ar kustību traucējumiem un Āgenskalna ielas nav visai draudzīgas tiem, kas pārvietojas uz riteņiem, mana interese bija novietot auto pēc iespējas tuvāk teātrim. Vēl jāņem vērā - man der tā ceļa puse, kur pie vadītāja durvīm nedrīkst būt apmale, lai varētu novietot blakus ratiņkrēslu un izkāpt arī pati. Īpaši ziemā ir svarīgi atrast stāvvietu tuvu ieejai, jo iespējamais sniegs ir teju nepārvarams šķērslis. Ar stāvvietu man paveicās. Uz ieeju gan devos apkārt, pa ielas braucamo daļu, jo pie ieejas uz ielas ir apmale.
Pie teātra ieejas uzreiz redzama uzstādītā metāla uzbrauktuve. Tā ir pietiekoši lēzena, ar margām. Veikli uzbraucu. Pie ieejas gan ir neliels šķerslis - nedaudz nosēdusies grīda. Bet tas netraucē man iekļūt. Mani sagaida laipna seja, kas pārliecinās, ka man ir ielūgums. Gaidu, kad sāksies izrāde. Palēnām ierodas apmeklētāji. Var just, ka, ieraugot mani sēžam ratiņkrēslā, viņos rodas neliels mulsums. Secinu, ka paši apmeklētāji nav vēl pieraduši, ka cilvēki ar invaliditāti arī ierodas uz pasākumiem. Kad es pārvietojos, cilvēki dod man ceļu, lai gan tas nav nepieciešams. Vēl pāris mulsi skatieni, līdz satieku paziņu, mēs papļāpājam, un tad jau pienāk laiks doties uz izrādi.
Tiek atvērtas lielās, melnās durvis un mēs visi ejam uz zāli, kur notiek izrāde. Iekļūstu bez šķēršļiem. Telpā ir visai tumšs. Es ieņemu vietu pirmajā rindā, kurai nav pat paaugstinājuma, esmu teju uz skatuves. Izrādes laikā redzamība ir teicama.
Pirms doties prom, nolemju apskatīt labierīcību pieejamību. Durvis platas, izlietne pietiekoši zema, spogulis arī (kas ir retums). Pietiekošs apgriešanās laukums. Šķiet, labierīcības arī ir diezgan pieejamas.
Priecājos, ka ir vēl viena vieta, kur var doties baudīt kultūru cilvēkiem ratiņkrēslā. Vienīgi infomrācija par vides pieejamību nav ievietota mājaslapā, līdz ar to daudzi nemaz neuzzina par šo iespēju. Arī es uzzināju par to tikai nejaušības pēc.
Ieteikumi:
Ievietot vides pieejamības aprakstu mājaslapā sadaļā, kas ir viegli atrodama, lai cilvēki var iepazīties ar esošās situācijas aprakstu un apmeklēt teātri.
Citiem kultūras notikumu apmeklētājiem - nelēkt malā, kad cilvēks ratiņkrēslā iet garām, jo mēs ļoti labi apzinamies savus gaborītus. :)
Viss taču varēja būt daudz vienkāršāk

Vizītkarte
Kultūru baudīt devās: Gunta Anča
Guntas superspēja: Pārvietojas elektriskajā ratiņkrēslā
Kultūrvietas nosaukums, adrese: VEF kultūras pils, Ropažu iela 2, Rīga
Secinājums par pieejamību: Pieejams cilvēkam ratiņkrēslā
Kultūrvieta apmeklēta: Februāris 2023
Pieredzes stāsts
Sestdiena. Trakās nedēļas darbi noskrējuši, un ir brīdis mazai atpūtai. Tikko no draudzenes saņēmu ziņu, ka viņa uz dažām dienām būs Rīgā. Vajadzētu februāra sākumā kaut kur kopā aiziet. Dodos meklēt piedāvājumu. Mārča Auziņa piedāvātais solo koncerts viņa 40 gadu jubilejā šķiet absolūti lieliska iespēja, lai kopā pasēdētu, parunātu VEF kultūras pils kafejnīcā un tad noklausītos koncertu. Dodos pirkt biļetes uz Biļešu paradīzes mājas lapu. Pirmais, ko saprotu, - zālē vietu praktiski vairs nav. Savukārt balkonā vietu vēl ir ļoti daudz. Skaidri zinu, ka VEF kultūras pilī ir lifts, ar kuru var uzbraukt līdz balkona līmenim. Bet nav pilnīgi nekādas skaidrības, kā varētu nokļūt pie sēdvietām tur un vai vispār ir iespējams to izdarīt.
Pirmā doma – jāatver VEF kultūras pils mājas lapa, jo tur taču noteikti visam jābūt uzrakstītam. Atveru. Ilgi meklēju un uzzinu ļoti daudz interesanta. Piemēram, par dažādiem koncertiem, kuri neparādās nevienā citā biļešu iegādes vietā. Tomēr tā nav tā informācija, kuru meklēju šajā reizē. Mēģinu izmantot virtuālo tūri un tādējādi uziet augšā balkonā, lai palūkotos, kur būtu ērtāk piebraukt. Tomēr ar to, ko redzu, ir stipri par maz, lai būtu droši, ka patiešām tikšu tur iekšā. Uzrakstu ziņu. Gaidu atbildi, lai saprastu, kā rīkoties tālāk, jo šķiet, ka biļetes izpērk ļoti ātri.
Nākamais solis – nolemju apskatīties, vai Biļešu paradīzes mājaslapā nav kāda papildus informācija par piekļūstamību. Tādas tur, protams, nav. Vien saprotu, ka biļetēm nav atlaižu. Atrodu koncertu organizētājus. Iespējams, viņiem ir kāda informācija par piekļuvi šajā koncertā. Uzrakstu ziņu arī viņiem. Esmu pajautājusi visiem, ko vien varu iedomāties. Tagad gaidu un bažīgi vēroju, kā strauji krītas pieejamo biļešu skaits.
Paiet brīvdienas, un es ik pa brītiņam nervozi ielūkojos savā e-vēstuļu kastītē. Atbilžu nav. Savukārt vietu skaits uz koncertu krītas acīmredzami. Nolemju vēl drusku pagaidīt, jo droši vien atbilde pienāks tikai kādā no darba dienām. Sagaidu pirmdienu, otrdienu un trešdienu. Tomēr nekādas atbildes tā arī nesaņemu. Laika vairs nav daudz, tāpēc nolemju piezvanīt. VEF kultūras pils administrācijā klausuli paceļ jauka kundzīte. Kad stāstu, ka jau pirms laba laika esmu uzrakstījusi e-pastu, saņemu atbildi, ka tos jau gan neviens nelasa, un nevienam jau nav laika uz šādiem jautājumiem atbildēt. Saprotu, ka e-pastus rakstīt nav jēgas. Savukārt tikko izsaku vēlmi apmeklēt koncertu, kundzīte saka, jā, viss ir kārtībā. Protams, jūs varat nākt. Tomēr uz jautājumu, kā nopirkt biļeti un iekārtoties tā, lai patiešām tieku iekšā, viņai skaidras atbildes nav.
Sākumā vajadzētu zvanīt organizatoriem, jo viņi zina labāk, kā Iekārtota zāle. Kad saku ka man nav organizatoru telefona numura, viņa piekrītu piezvanīt pati. Pēc neilga brīža kundze priecīgi apstiprina, ka varu nākt un arī mana draudzene būšot iespēju tikt iekšā, tikai vajagot biļeti nopirkt. Ratiņkrēslu lietotāji varot tikt bez biļetes un par velti. Kā nopirkt vēl vienu biļeti, īsti nav skaidrs. To kundzīte sola noskaidrot un man tuvākajā laikā pārzvanīt.
Nomierinos. Esmu visu noorganizējusi un varu sākt gaidīt koncertu. Dienā pirms koncerta piepeši saprotu, ka tā arī neesmu nopirkusi biļeti draudzenei. Satraukti zvana kundzei, ar kuru runāju, bet izrādās, ka šī nav viņas darba diena. Jau cita kundze stāsta, ka viņa īsti neko nezinot un droši vien to būtu grūti nokārtot. Pēc garas sarunas tomēr vienojāmies, ka varam mēģināt. Viņa sola, ka biļete būšot atstāta kasē.
Esmu satraukta, koncerta diena ir klāt, bet skaidrības, vai biļete patiešām būs, vai kāds par to būs atcerējies, vai arī mēs vienkārši tāpat vien būsim aizbraukuši uz VEF kultūras pili, man patiešām nav. Tomēr dodamies ceļā, un tur gaida patīkams pārsteigums. Biļešu kasē uz mana vārda ir atstāta biļete. Mēs varam sākt baudīt kultūru.
Cilvēkiem ratiņkrēslā ierāda vietu pašās zāles beigās. No viens puses, tur ir ērti iebraukt un apstāties. No otras puses, ja priekšā apsēžas kāds garāka auguma cilvēks, cerības redzēt to, kas notiek uz skatuves, nav nekādas lielās. Bet, tā kā esam koncertā, kur pamatā spēlē ģitāru, esmu priecīga. Vakars ir izdevies. Varu doties mājā. Tikai nedaudz žēl, ka tik daudz laika bija jātērē, lai rastu iespēju aiziet uz šo koncertu. Viss taču varēja būt daudz vienkāršāk.
Ieteikumi:
- Būtu svarīgi izveidot vienotu sistēmu, lai cilvēks bez pūlēm varētu saprast, vai izvēlētā koncertvieta ir pieejama. Šobrīd pieejamības jautājumi ir apskatīti tikai dažu kultūras iestāžu mājaslapās, un arī tur nav vienotas sistēmas, kāda veida informācija tiek sniegta par katru konkrēto vietu.
- Kultūras iestādes administrācijai būtu skaidri jāsaprot, kā iegādāties biļetes uz attiecīgo pasākumu, lai neradītu nevajadzīgu apjukumu.
- Biļešu iegādes vietā internetā skaidri jābūt norādītam, vai pasākums ir pieejams cilvēkiem ratiņkrēslā un kā iegādāties biļeti gan pašam cilvēkam, gan viņa asistentam.