Koplasīšanas darbnīca Mazsalacas dienas centrā ar rakstnieci Lauru Vinogradovu
Foto: Lība Bērziņa
2.oktobrī kopā ar Lauru Vinogradovu viesojāmies Mazsalacas dienas centrā, kur iepazināmies ar centra apmeklētājiem tuvāk. Ik dienu dienas centru apmeklē ap 15 cilvēku, kuri ikdienā tur pavada laiku un veido dažādus rokdarbus - no māla, koka, dzijas un citiem materiāliem. Centra apmeklētāji paši arī gatavo pusdienas. Viņu intereses ir dažādas. Kādam patīk vienkārši izkrāsot krāsojamās grāmatas. Dažiem patīk lasīt pašiem, bet citiem - ka kāds palasa priekšā.
Kad bijām apskatījušas dienas centra telpas, ar visiem iepazinušās un nedaudz iejutušās, sanācām kopā uz lasīšanu, kur Laura Vinogradova nolasīja savu stāstu no grāmatas “Stāsti vieglajā valodā”. Lauras stāsts “Autoveikals”, kurš balstīts pašas autores bērnības atmiņās, klausītājos izraisīja brīžam satraukumu, brīžam bailes, un ik pa brīdim telpā atskanēja arī smiekli. Laura turpināja lasīt par to, kādos piedzīvojumos nākas iekulties autoveikala īpašniekiem. Pēc tam visi kopā veidojām savu jautro stāstu, izvelkot no maisa akmeņus ar dažādiem zīmējumiem sižeta ierosmei.
Lauras iespaidi par aizvadīto dienu: “Tā kā šī bija pirmā tikšanās reize, tad, protams, nedaudz satraucos, bet, jau ieejot dienas centrā un sajūtot ceptās ābolkūkas smaržu, satraukums pazuda kā nebijis. Tāds silts ābolkūkas miers. Kopā ar dienas centra apmeklētājiem mēs lasījām un radījām paši savus stāstus. Es kārtējo reizi pārliecinājos, ka stāsti mūs satuvina. Laikā, kad viss notiek aizvien ātrāk, sasteigtāk un virtuālāk, šis satuvinājums mums visiem ir tik ļoti nepieciešams. Klātbūtnes satuvinājums.”
Tieši satuvināšanās ir COLORIZE projekta mērķis. Satuvināšanās gan ar laikmetīgo kultūru, kas reģionos nav pieejama, gan vienam ar otru - cilvēku ar invaliditāti kopienām ar māksliniekiem, lai kopā radītu un meklētu jaunas mākslas formas.
Projekts iespējams pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam.
Foto atskats:
Noslēgusies Andas Lāces rezidence Purmsātos, Mežupes pamatskolā "Liepāja 2027" ietvaros
Foto: Vika Daugina
Vairāk par notikušo te: https://liepaja2027.lv/aktualitates/maja-ar-sparniem-atskats-uz-andas-laces-ieklaujosas-rezidences-noslegumu-purmsatos/
Projektu “Zentas Mauriņas Vasaras skola”, kura ietvaros mākslinieces Anda Lāce, Kristīne Brīniņa un Eva Vēvere īsteno iekļaujošas rezidences kopā ar cilvēku ar invaliditāti kopienām Dienvidkurzemes novadā, īsteno nodibinājums – radošā apvienība “COLORIZE” programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros, izmantojot Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Kultūras ministrijas piešķirto finansējumu. Projekta kuratores ir Māra Žeikare un Lība Bērziņa.
Atskats uz Iekļaujošās kultūras dienu Grobiņā
Foto: Lība Bērziņa
24.septembrī Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi” viesojās norvēģu māksliniece Osa Bove (Åsa Båve). Tikšanās laikā viņa iepazīstināja ar savu māksliniecisko praksi un pieredzi darbā ar sociālās aprūpes iestādēm Norvēģijā. Pēc sarunas māksliniece vadīja kustību darbnīcu centra iemītniekiem. Tajā dalībnieki caur ikdienišķu kustību vērošanu, atkārtošanu un kopīgu radīšanu veidoja savstarpēju dialogu. Kustības tika pielāgotas katra dalībnieka iespējām, uzsverot, ka ikviens ķermenis un tā izpausmes ir nozīmīgas. Darbnīcas noslēgumā kustības tika apvienotas kopīgā dejā. Atklājām, ka ikdienā pieskārienu mums ir ļoti maz, visbiežāk saņemam koleģiālu uzsitienu pa plecu, ka “viss būs labi”, taču visvairāk ilgojamies pēc apskāvieniem.
Kā minēja pati māksliniece, viņai vizīte aprūpes centrā "Iļģi" bija ļoti vērtīga - ne tikai tāpēc, ka varēja uzzināt par atšķirībām un līdzībām starp Skandināvijas un Latvijas veselības aprūpes sistēmām cilvēkiem ar garīga un fiziska rakstura traucējumiem, bet arī tāpēc, ka bija iespēja gūt izpratni par saziņas iespējām ar mākslas starpniecību. Kā māksliniece min: “Īpaši spilgti atmiņā palicis brīdis, kad jautāju, vai kādam šodien kaut kas sāp, lūdzot norādīt sāpju vietu uz ķermeņa, lai pēc tam kopīgi mēģinātu rast veidus, kā šīs sāpes mazināt. Sēdēt trīsdesmit cilvēku pulkā - starp kuriem bija arī tādi, kam vārdiska saziņa sagādā lielas grūtības - uzklausīt ikvienu, lai saprastu viņu sajūtas, un kopīgi mēģināt risināt problēmu, šķita ļoti nozīmīgi. Pat ja kaut kas procesā pazūd, pat ja nav skaidra risinājuma sirdssāpēm vai muguras sāpēm, mēs varam mēģināt to darīt kopā. Mēs varam atzīt šīs sāpes un raudzīties uz tām kā uz problēmu, ko risināt kopīgi. Reizēm jau pati šāda atzīšana var būt rūpju izpausme.”
Tās pašas dienas vakarā Zentas Mauriņas istabās Grobiņā notika saruna par iekļaujošu kultūru. Tajā atskatījāmies uz līdz šim paveikto Dienvidkurzemē, pārrunājām iekļaujošu aktivitāšu nozīmi un iezīmējām turpmākos darbības virzienus. Saruna ļāva plašāk domāt par kultūras pieejamību un līdzdalības iespējām, kā arī par to, kā iekļaujošas prakses attīstīt ne tikai Dienvidkurzemē, bet arī Kurzemes reģionā kopumā. Meklējām sasaistes Zentas Mauriņas atstātajam mantojumam ar mūsdienām. Sarunā piedalījās Zentas Mauriņas istabu vadītāja Maija Rolava, Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa, horeogrāfe Kristīne Brīniņa, mākslinieces Anda Lāce, Anna Priedola un iekļaujošas kultūras veicinātāja, nodibinājuma - radošās apvienības “COLORIZE” vadītāja Lība Bērziņa un mākslas zinātniece Māra Žeikare.
Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Foto atskats:
Laikmetīgās mākslas darbnīcas. Pietura Valmiera
Foto: Lība Bērziņa
2026.gada 7. septembrī atbalsta centrā “Solis” notika radošā darbnīca ar tēlnieku Oto Holgeru Ozoliņu, kuras ietvaros centra apmeklētāji gan iepazina Oto darbus, gan kopīgi radīja interesantu rīku kokapstrādes darbnīcā. Atbalsta centra apmeklētāji ir ieraduši veidot ko praktisku - puķu kastes, koka spēles, lādītes... Viņi bija pārsteigti ieraudzīt, ka māksla var patiesi raisīt izdomu un dažkārt būt visai nefunkcionāla, bet slēpt sevī kādu ideju. Kokapstrādes nodarbības apmeklētāji, kas sevi dēvē par Koka dzeņiem, ar aizrautību vēroja Oto mākslas darbus, kurus viņš rādīja savā datorā, un ik pa brīdim izskanēja kādi smiekli, sekojot aizrautīgajam un nedaudz ar humoru caurvītajam stāstījumam par tiem. Vēlāk sekoja kopīga darbošanās.
Oto mudināja puišus nedaudz ļaut vaļu fantāzijai, un visi kopā izdomāja daļēji praktisku, daļēji humoristisku rīku - tādu kā rokas pagarinājumu, lai varētu izdarīt kaut ko no lielākas distances. Piemēram, noslaucīt putekļus dienas centra griestos, kuri ir vismaz 3 metrus augsti. Vai arī, piemēram, nomainīt galā esošo slotiņu uz koka pirkstu, ar kuru var iebakstīt kādam priekšā stāvošajam. Mākslinieks Oto iedvesmojās no Zentas Mauriņas, domājot par viņas nespēju reizēm aizsniegt kaut ko, kas atrodas tālāk, ir grūti aizsniedzamā distancē.
Vēlāk tika izmēģināts arī praktiski-nepraktiskais rīks. Vai ar to var aizsniegt griestus? Un mājas jumtu? Vai tiešām var iebakstīt otram plecā? Ko vēl varētu ar to darīt? Fantāzija nebeidza rosīties.
Šī bija viena no 3 gaidāmajām iekļaujošām laikmetīgās mākslas darbnīcām Valmieras novadā, kuras notiek cilvēku ar invaliditāti kopienās, pateicoties projektam “Zentas Mauriņas rezidence un laikmetīgās mākslas darbnīca. Pietura Valmiera”. 2.oktobrī no 10:00-12:00 ar rakstnieci Lauru Vinogradovu viesosimies dienas centrā Mazsalacā, kur lasīsim Zentu Mauriņu vieglākā valodā. Un 8. oktobrī 10:00-12:00 būsim dienas centrā Rūjienā, kur kopā ar mākslinieci Andu Lāci piedzīvosim performatīvu notikumu. Aicināts pieteikties ikviens interesents, rakstot vai zvanot Lībai – 28649014.
Projekts iespējams pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam.
Foto atskats no notikušās darbnīcas ar Oto Holgeru Ozoliņu:
Notikums ikvienam, kurš sevi identificē, kā cilvēku ar neredzamo invaliditāti
Aicinām uz pirmo kopienas pasākumu cilvēkiem ar neredzamo invaliditāti*!
Pasākuma mērķis ir iepazīties, uzklausīt ikdienā pielietojamus padomus, izmēģināt roku mākslas terapijas metodēs un galvenokārt – gūt atbalstu, apmainīties idejām pozitīvā noskaņā.
PROGRAMMA:
13:00 - 14:00 Lekcija, praktiski padomi ar terapeiti Jekaterinu Kalēju
14:00 - 14:30 Iepazīšanās pauze
14:30 - 15:30 Darbnīca “Kā izmantot mākslu pašterapijas nolūkos” ar Lību Bērziņu
15:30 - … Muzikāli izklaidējoša programma ar “Veca Druka”
Lūgums iepriekš pieteikties zvanot uz 28649014 vai rakstot uz [email protected], vietu skaits ierobežots. Reģistrēšanās notiek uz visu pasākuma dienu, bet var brīvi izvēlēties uz kurām pasākuma daļām palikt, brīvi doties prom pēc iespējām un veselības stāvokļa.
* Mīļi gaidīti arī citi apmeklētāji, kam interese par šo tēmu, vai saskaras ar neredzamo invaliditāti caur ģimenes locekļiem, draugiem utt.
Piekļūstamība
Lūgums ņemt vērā, ka notikums ir daļēji piekļūstams. Pie ieejas ir vairāki pakāpieni, kurus iespējams pārvarēt ar mobilo rampu, taču, lai to pārvarētu, nepieciešama palīdzība. Telpās nav pielāgotas labierīcības. Ja rodas papildus jautājumi, lūgums zvanīt vai rakstīt Lībai - 28649014. Notikuma adrese: Skolas iela 2, Rīga ("3Dfriends" telpas, kuras atrodas pagalmā). Tuvākā pielāgotā stāvvieta atrodas uz Elizabetes ielas, pie "Matters" bāra.
Iekļaujošas kultūras dienas Zentas Mauriņas istabās, Grobiņā
Foto: Lība Bērziņa
Jau otro gadu Grobiņā norisinās COLORIZE organizētās iekļaujošas kultūras dienas. Šogad 24.septembrī paredzēta gan viesmākslinieces no Norvēģijas Osas Boves (Åsa Båve) radošā darbnīca, gan saruna Zentas Mauriņas istabās. Īpaši aicinām pievienoties mākslas un kultūras jomas profesionāļus - māksliniekus, producentus, kultūras darbiniekus un citus interesentus, kuri vēlas iegūt iedrošinājumu un pieredzi darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti un invaliditātes tēmu kopumā, kas Latvijā līdz šim nenotiek pietiekami.
24.septembrī 12:00 gaidīsim Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi” uz sarunu ar Osu Bovi par viņas māksliniecisko praksi un pieredzi sociālās aprūpes iestādēs Norvēģijā. Pēc tam sekos viņas darbnīca ar aprūpes centra iemītniekiem. Osu ir absolvējusi maģistra programmu Oslo “National Academy of the Arts”. Pašlaik savā praksē viņa galvenokārt strādā ar ziepēm kā attiecību materiālu skulptūrā un performancē. Jau ilgāku laiku viņa domā par to, kā savā darbā vairāk iesaistīt sociāli aktīvas pieejas. Lūgums iepriekš pieteikties - 28649014 (Lība).
Bet 17:00 ikviens interesents laipni aicināts pievienoties sarunai par iekļaujošu kultūru Zentas Mauriņas istabās, Grobiņā. Līdzīgu sarunu aizvadījām pagājušajā aprīlī Mūrmuižā, kur Z.Mauriņa agrāk darbojās tautskolas ietvaros. Jau otro gadu darbojamies Dienvidkurzemē un vēlamies atskatīties uz paveikto, kā arī iezīmēt nākotnes plānu un pārrunāt iekļaujošu aktivitāšu virzību Kurzemes pusē kopumā. Sarunā piedalīsies projektu vadītājas un kuratores - Lība Bērziņa un Māra Žeikare. Zentas Mauriņas Grobiņas istabu vadītāja Maija Rolava, Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja un Zentas Mauriņas Mūrmuižas peroda pārzinātāja Gundega Lapiņa, horeogrāfe Kristīne Brīniņa un citi runātāji. Saruna notiks koprades formātā, iesaistot arī tās apmeklētājus.
Savukārt 25.septembrī 11:00 - 12:30 pie Purmsātu bibliotēkas notiks Andas Lāces noslēdzošā reizdences darbnīca kopā ar Mežupes pamatskolas skolēniem, kur gaidīts ikviens interesents ar iepriekšēju pieteikšanos. Šī darbnīca notiek Liepāja 2027 ietvaros. Vairāk un pieteikšanās te: https://liepaja2027.lv/pasakumi/z-maurinas-vasaras-skola-tiksanas-ar-makslinieci-andu-laci-un-mezupes-pamatskolas-skoleniem/
Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Ceļš uz “Zentas Mauriņas Vasaras skolu” ir sācies
Foto: Anda Lāce
Ir milzīgs prieks būt daļai no Liepaja 2027 programmas, kur šajā gadā rezidencēs dodas trīs mākslinieces - Anda Lāce, Kristīne Brīniņa un Eva Vēvere. Viņas viesojas Purmsātos, Priekulē un Rucavā, kur satiek cilvēku ar invaliditāti kopienas, lai kopā radītu mākslu. Septembrī, oktobrī un novembrī būs iespēja ielūkoties rezidencēs, jo aicinām Jūs uz atvērtajām darnīcām! Bet 2027.gadā gaidāma starptautiska koprades Vasaras skola. Vairāk par gaidāmo un pieteikšanās uz atvērtajām darbnīcām te: https://liepaja2027.lv/aktualitates/cels-uz-zentas-maurinas-vasaras-skolu-ir-sacies/
Projektu “Zentas Mauriņas Vasaras skola” īsteno biedrība “COLORIZE” programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros, izmantojot Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Kultūras ministrijas piešķirto finansējumu.
Iekļaujošas mākslas aktivitātes Valmieras novadā
Foto: Māra Žeikare
Ir milzīgs prieks turpināt iesāktās mākslas aktivitātes Valmieras novadā, kur aprīlī, Mākslas gada balvas ietvaros, kurai bija nominēts arī COLORIZE projekts, aizsākām darbošanos ar domu apmaiņas sarunu Mūrmuižā. Pateicoties jaunajam projektam, jūlijā un augustā Mūrmuižā rezidencē devās rakstniece Laura Vinogradova, kura pētīja tur Zentas Mauriņas atstāto mantojumu, meklējot arvien jaunus veidus, kā stāstīt par iekļaušanu un kultūras pieejamību caur viņas paveikto. Ar šo projektu turpinām izcelt arī Mūrmuižu kā potenciālu kultūrvietu jeb iekļaujošas rezidences vietu Latvijas kartē.
Kā Laura raksta savā dienasgrāmatā:
“Esmu atbraukusi uz Mūrmuižu rezidēt, kas man šoreiz nozīmē - pētīt, kas te ir dabonams par Zentu Mauriņu. Mūrmuižā no Rīgas es nokļūstu ar diviem autobusiem, vispirms līdz Valmierai un tad - Mūrmuiža. Zentai Mauriņai nokļūšana tur katru reizi bija izaicinājums. Kāds viņu ieceļ vilcienā un kāds izceļ. Ja neizceļ, tad nākas pārlaist nakti vilcienu depo (tā tiešām ir bijis). Vai viņai šodien būtu vieglāk? Ar vilcienu līdz Mūrmuižai vairs neaizbraukt, nekursē, bet autobusos īsti ar ratiņkrēslu iebraukt nevar. Vienīgais, ko varu cerēt, ka mūsdienās Zenta būtu finansiāli ļoti novērtēta, viņai būtu skaists limuzīns un privātais šoferis.
Zentas Mauriņas piemiņas istabas Mūrmuižā ir otrajā stāvā. Hm.”
Lai gan Z. Mauriņa saskārās ar dažādiem šķēršļiem, viņa Mūrmuižas tautskolā laikā no 1930. līdz 1940.gadam nolasīja 130 lekcijas. Lauras novērojumos Mūrmuižas laiks Mauriņas dzīvē pierāda, cik ļoti cilvēks ar invaliditāti VAR, un spēj dot sev un citiem. Šis arī ir viens no mūsu projekta galvenajiem vadmotīviem - izcelt to, ko spēj un var dot citiem cilvēku ar invaliditāti kopienas. Mēs viens no otram varam tik daudz mācīties, tādēļ arī izmantojam koprades metodes. Jo tieši saskarsme un kopīga darbošanās ir nepieciešama, lai uzlabotos kopējā situācija ar iekļaušanu. Māksla tam var būt lielisks instruments.
Laura raksta:
“Mēģinu runāt ar Zentu, pajust un sajust – ko lai es rakstu? Nu labi, es par viņu interesējos, iemīlinos, bet ko lai ar to iesāku?” Uz šo jautājumu mēs turpināsim meklēt atbildi ar turmākajām aktivitātēm gan Valmieras novadā, gan citviet Latvijā, kur savulaik devusies Zenta Mauriņa.
Projekta ietvaros paredzēta ne tikai rezidence, bet arī vairākas darbnīcas ar vietējām cilvēku ar invaliditāti kopienām. Jau 7. septembrī no plkst. 10:00 līdz 13:00 viesosimies atbalsta centrā “Solis” kopā ar tēlnieku Oto Holgeru Ozoliņu. Kokapstrādes darbnīcā notiks koprades process, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents, iepriekš piesakoties pie Lības, rakstot vai zvanot pa tālruni 28649014. Vietu skaits darbnīcā ir ierobežots. Līdzīgas darbnīcas notiks arī dienas centros Rūjienā un Mazsalacā.
Līdz šim COLORIZE laikmetīgās kultūras iekļaušanas projektos iesaistījušās mākslinieces Anda Lāce, Eva Vēvere, Kristīne Brīniņa un citi mākslinieki. Nu paplašinām mākslinieku loku, iesaistot arī tēlnieku Oto Holgeru Ozoliņu. . Savā radošajā darbībā viņš veido skulpturālus objektus gan iekštelpām, gan publiskajai videi, izmantojot kokmateriālus un pievēršoties telpas transformācijai. Vairāk par mākslinieku te: https://www.otoholgersozolins.com/
Projekts iespējams pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam.
Fragmenti no Lauras Vinogradovas rezidences Mūrmuižā (foto Laura Vinogradova):
Arī šogad "Homo novus" festivālā īpaši domāts par piekļūstamību
"Homo novus publicitātes attēls"
Ar piekļūstamības aprakstiem var iepazīties šeit un atrast sev piemērotāko pasākukumu: https://homonovus.lv/lv/pieklustamiba/
9.septembrī paredzēta Piekļūstamības konference (angļu valodā): https://homonovus.lv/lv/event/pieklustamibas-dienas-konference-kam-domata-kultura/?from=15
12.septembrī notikums sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību: https://homonovus.lv/lv/event/nepiepildito-sapnu-koncerts/?from=10
Kultūras ministrija izglīto par kultūrvietu piekļūstamību projektu īstenotājus
Kultūras ministrijas publicitātes attēls, foto: Niks FreimanisLīdz 2029.gadam Latvijā norisināsies 15 projekti, kuru ietvaros tiks gan pielāgota vide, gan veidotas kultūras programmas, iesaistot cilvēkus ar invaliditāti. Vairākos no projektiem iesaistīts arī Nodibinājums COLORIZE. Piemēram, LU Botāniskajā dārzā tiks aizsākts vērienīgs kopienas mākslas projekts, kur rezidencēs ciešā sadarbībā ar māksliniekiem publiskās mākslas objektus radīs cilvēki ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem, veidojot Botānisko dārzu kā kopienas centru.
Vairāk par apstiprinātajiem projektiem var uzzināt Kultūras ministrijas mājaslapā: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/es-fondu-programmas-atklasanas-pasakuma-izglitos-par-kulturvietu-fizisko-pieklustamibu
Atskats uz 25.augusta notikumu un institūciju prezentācijas te: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/es-fondu-programmas-atklasanas-pasakuma-izglito-par-kulturvietu-fizisko-pieklustamibu
Iekļaujošas aktivitātes Valmieras Mākslas nedēļas ietvaros
Foto: Lība BērziņaPirmās Latvijas Mākslas gada balvas (LMGB) ietvaros no 13. līdz 19. aprīlim Valmieras pusē norisinājās Mākslas nedēļa. Šī ir jauna tradīcija Latvijas kultūrā, kas nedēļas garumā piedāvāja plašu programmu ar izstādēm, meistarklasēm un mākslas instalācijām visā novadā. Tajā skaitā notika vairākas iekļaujošas aktivitātes, kuras organizēja Nodobinājums COLORIZE kā viens no LMGB nominantiem.
Dienas laikā Atbalsta centrā "Solis" norisinājās gleznotājas un performanču mākslinieces Andas Lāces radošā darbnīca, kas veltīta Zentai Mauriņai, pulcējot gan atbalsta centra apmeklētājus, gan kultūras darbiekus kopīgā gleznošanas aktivitātē. Savukārt, pēcpusdienā notika sarunu aplis Mūrmuižā: Zentas Mauriņas radošais mantojums un iekļaušanas aspekti laikmetīgajā mākslā, kura ietvaros sarunājās dizaineri, mākslinieki, cilvēki ar invaliditāti un vietējie iedzīvotāji, lai pārrunātu Zentas Mauriņas atstāto mantojumu Mūrmuižā un pārskatītu, kā šo mantojumu iespējams atdzīvināt caur laikmetīgo mākslu un iekļaušanu, atkal atverot Mūrmuižu ikvienam interesentam tautskolai pietuvinātā formātā. Saruna bija pieejama arī tiešraidē, paplašinot apmeklētāju loku.
Kā viena no būtiskākajām atziņām tika minēts, ka saliedēta un iekļaujoša sabiedrība ir vienīgais veids, kā Latvijai turpināties. Tika aktualizēta problemātika, ka kultūra kopumā joprojām nav pieejama visām sabiedrības daļām un invaliditātes tēma tajā netiek pārstāvēta gandrīz nemaz. Vismaz noteikti ne tādā līmenī, kā Centrāleiropā, kur cilvēki ar invaliditāti aktīvi iesaistās profesionālajā mākslā, parādās mākslas ainā un uz skatuves.
Saruna uzskatāma par plašāku aktivitāšu loku Valmieras novadā aizsākumu. Jau šajā gadā COLORIZE turpinās ar pirmo hibrīd-rezidenci Mūrmuižā, kur pirmo izpēti veiks literāte Laura Vinogradova. Sekos arī vairākas radošās aktivitātes ar vietējām cilvēku ar invaliditāti kopienām.
Sarunā piedalījās Mūrmuižas istabu saimniece un bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa, rakstniece Laura Vinogradova, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Zentas Mauriņas pētniece Anita Straume, dizaineris Rihards Funts, mākslinieces Eva Vēvere, Anda Lāce, Gundega Evelone. Sarunu vadīja kuratore Māra Žeikare un iekļaušanas vēstnese Lība Bērziņa.
Liels paldies Valmieras novada Kultūras pārvaldei par atbalstu, lai iekļaujošas aktivitātes būtu pieejamas iedzīvotājiem arī reģionos!
Foto atskats uz notikumiem (foto Zane Bulmeistare):
Nominācija Latvijas Mākslas Gada Balvai 2025
Vairāk par balvu: lmgb.lv
2025.gada nominanti: lmgb.lv/jaunumi/izzinoti-latvijas-makslas-gada-balvas-2025-nominanti/
Lai sāktu uzticēties, vajadzīgs laiks. Iekļaujošas mākslas projekta pieraksti no Dienvidkurzemes
Liepājā norisināsies iekļaušanai veltīta konference “Kultūras renovācija”
Konferences programma te: https://liepaja2027.lv/wp-content/uploads/2025/04/LAT_Programma_2025.pdf
Konferences biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs vai bilesuparadize.lv
Grobiņā norisinājās seminārs "Iekļaušana un laikmetīgā māksla"
Foto: Liene Ansone
Noslēdzoties Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektam, Zentas Mauriņas istabās Grobiņā notika seminārs, kas veltīts iekļaušanai laikmetīgajā mākslā. Semināra laikā notika ne vien projekta mākslinieču pieredzes stāsti, darbnīcas un izglītjošas sarunas, bet viesojās arī horeogrāfe no Lietuvas - Birute Banevičiūte. Birute ir “Dansema” dejas teātra dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja Birute Baņevičute ir godalgota horeogrāfe, kas radījusi 15 dejas izrādes bērniem Lietuvā un ārvalstīs. Viņas izrādes ir demonstrētas 27 valstīs dažādos starptautiskos festivālos un skatuvēs. Birute veido izrādes ar bērniem ar neirodažādību (ar Dauna sindromu, autismu u.c..) un dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Semināra laikā notika kustību darbnīca māksliniekiem, kuri vēlas strādāt ar iekļaušanas un invaliditātes tēmām lietuviešu horeogrāfes vadībā. Kā ierasts viesojās arī projektā iesaistīto kopienu pārstāvji. Un noslēgumā notika arī lasījumi pie Ālandes upītes, kur Laura Vinogradova lasīja Zentas Mauriņas atmiņas par pie upes pavadīto laiku.
Šis bija tikai nosacīts noslēgums, jo projektu virkne turpinās tuvākos trīs gadus, lai veicināti cilvēku ar invaliditāti aktīvu iesaisti kultūrā un mūsdienu mākslā, cerot, ka drīz cilvēki ar invaliditāti tiks pārstāvēti arī profesionālajā mākslā. Līdz ar pavasari būs nākamais programmas posms, kura ietvaros plānotas rezidences cilvēku ar invaliditāti kopienās - Rucavā, Priekulē un Purmsātos. Sirsnīgi pateicamies Sabiedrības integrācijas fondam par atbalstu, jo bez tā teju 100 cilvēki ar un bez invaliditātes Dienvidkurzemes reģionā nebūtu pieredzējuši laikmetīgo mākslu pirmo reiz. Turklāt, tik ciešā sadarbībā ar mūsdienu māksliniecēm. Un neuzzinātu, ka caur mākslu arī ir iespējams būt sabiedriski aktīviem. Un īpašs paldies VKKF mērķprogrammas projektam "Kurzemes kultūras programma 2025" pateicoties kurai varējām piesaistīt arī ārvalstu ekspertus.
Foto atskats:
Homo novus festivāla 30 gadu jubileja, kuras ietvaros notiks arī virkne iekļaujošu aktivitāšu
Attēls no Homo novus preses konferences, autors: Andrejs Strokins
19. augustā Dzelzceļa stacijas uzgaidāmajā telpā pie 1. perona (Stacijas laukumā 2, Rīgā) notika starptautiskajam jaunā teātra festivālam "Homo Novus" veltīta preses konference, kurā varēja uzzināt par 30. jubilejas festivāla norisi, kā arī iepazīties ar vairākiem šī gada māksliniekiem un izrāžu producentiem.
Diāna Ponaskova iepazīstināja, kādas iekļaujošas un piekļūstamas aktivitātes, kurās tiek skarta invaliditātes tēma, gaidāmas šogad. Šis ir jau 5.gads kopš Homo novus īpaši domā par piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti.
Programma ir vairākas izrādes, kas aktualizē dažādības, dzimuma identitātes tēmas, dažādi kopienās balstīti darbi.. 5.septembrī plānota Piekļūstamības diena, kas veltīta dažādām iekļaujošām aktivitātēm un diskusijām par invaliditātes tēmu kultūrā.
Programma
11:30 Skaņas fizikālie procesi. Darbnīca ar izrādes “SYN.Tropia” māksliniekiem Jolu Pinto un Simoa Koštu (5 €, biļetes: apmekle.lv) / Dirty Deal Teatro, Talsu iela 1, Rīga
14:00 Birutes Banevičūtes atvērtā darbnīca-izrāde “Brīnumi” ar bērniem un vietējiem māksliniekiem (bezmaksas, ar iepriekšēju pieteikšanos) / NVO nams, E.Smiļģa iela 46, Rīga
15:10 Saruna ar Biruti Banevičūti un darbnīcas dalībniekiem (angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā, bezmaksas, ar iepriekšēju pieteikšanos) / NVO nams, E.Smiļģa iela 46, Rīga
16:15 Diskusija “Neredzamais cilvēks”, moderē Lība Bērziņa (latviešu valodā, bezmaksas) / NVO nams, E.Smiļģa iela 46, Rīga
19:00 izrāde “SYN.Tropia” (15 / 10 €, biļetes: apmekle.lv) / Dirty Deal Teatro, Talsu iela 1, Rīga
20:30–22:00 Piekļūstamības ballīte / Āgenskalna tirgus paviljons, 2. stāvs, bārs “VEST”, Nometņu iela 64, Rīga
Vairāk par piekļūstamības dienu te: https://homonovus.lv/lv/event/pieklustamibas-dienas-svinibas/?from=10Un iepazīstaties ar vides pieejamības aprakstiem Homo novus mājaslapā, lai izvēlētos sev piemērotāko pasākumu. Piekļūstamības sadaļa te: https://homonovus.lv/lv/pieklustamiba/
Tiekamies laikmetīgā teātra festivālā Rīgā, Valmierā, Ķemeros un Daugavpilī!
15.augustā aicinām uz semināru “Iekļaušana un laikmetīgā māksla” Zentas Mauriņas piemiņas istabās, Grobiņā
15. augustā visas dienas garumā Zentas Mauriņas istabās, Grobiņā būs iespēja iepazīties gan ar laikmetīgās mākslas projekta rezultātiem, kas notika pēdējo pus gadu Dienvidkurzemē, gan otrajā dienas daļā piedalīties meistarklasē, kuru vadīs projekta mākslinieces kopā ar cilvēku ar invaliditāti kopienām un horeogrāfe, iekļaušanas eksperte no Lietuvas - Birute Banevičute. Vairāk par Biruti te (angļu valodā): https://balticdance.org/artists/birute-baneviciute/ Uz dienas pirmo daļu aicināti mākslas, kultūras un sociālā jomā strādājošie, savukārt, otrajā dienas daļā no 14:30 notiks atvērtās darbnīcas ikvienam interesentam ar cilvēku ar invaliditāti kopienām.
Gaidāmā programma:
10:00 - 12:00 projekta mākslinieču prezentācijas par notikušajām darbnīcām Dienvidkurzemē un Birutes Banevičutes (LT) prezentācija par savu pieredzi iekļaujošas dejas un teātra veicināšanā. Uz pirmo daļu īpaši aicināti mākslinieki, kultūras darbinieki, mākslas jomā strādājošie, kā arī interesenti no sociālās iekļaušanas jomas!
12:00 - 13:00 Pusdienas
13:00 - 14:00 Birutes Banevičutes (LT) darbnīca māksliniekiem, kas vēlas strādāt ar iekļaušanu un invaliditātes tēmu (vajadzības gadījumā tiks nodrošināts tulkojums no angļu uz latviešu valodu)
14:30 - 16:00 Radošās darbnīcas ar projekta māksliniecēm un cilvēku ar invaliditāti kopienām
Dalība ir bezmaksas, taču lūgums iepriekš pieteikties (vietu skaits ir ierobežots): https://forms.gle/8vcXRHd8pqVmPZ8F9
Saite uz Facebook notikumu: https://fb.me/e/5Zy00WPvK
Projekta “Iekļaušana un laikmetīgā māksla” sarunu un darbnīcu ciklam Dienvidkurzemē šogad tuvojas noslēgums. Bet šīs sarunas bija tikai ievads turpmākajai 2 gadu darbībai Dienvikurzemē, kur top Zentas Mauriņas iedvesmota mākslinieku rezidence un pavadošā programma. Vēl jo vairāk - Zentas Mauriņas topošā rezidence plāno ceļoti pa visu Latviju un arī ārpus tās, gluži tāpat kā to darīja pati Zenta Mauriņa; viņa devās tuvākos un tālākos braucienos ar savām lekcijām, apciemoja viesus, pārvarot tolaik esošos šķēršļus cilvēkam ratiņkrēslā. Ar sarunām un darbnīcām, kas satuvina laikmetīgo mākslu un cilvēkus ar invaliditāti, iruzsākta unikāla, iekļaujoša programma, kas kopradē apvieno māksliniekus ar un bez invaliditātes ar mērķi mainīt šobrīd stagnējošo kultūras ainu Latvijā, kurā netiek pietiekami pārstāvēta invaliditātes tēma.
Pēdējā pusgada laikā ir novadītas 5 laikmetīgās mākslas darbnīcas, piedaloties 6 dažādām Latvijā atpazīstamām māksliniecēm un literātēm - Lauru Brokāni, Lauru Vinogradovu, Andu Lāci, Kristīni Brīniņu, Evu Vēveri un Annu Priedolu. Ir notikušas literatūras, performanču, gleznošanas, vizuālās mākslas, dejas un jauno mediju darbnīcas, ļaujot cilvēkiem ar invaliditāti piedzīvot laikmetīgo mākslu pirmoreiz un, turklāt, cieši sadarbojoties ar māksliniekiem.
Ne mazāk būtiska projekta daļa bija sarunas, kas ļāva ne vien ieraudzīt skaudro realitāti ar kultūras pieejamību reģionos, bet arī veidot jaunus tiltus ar cilvēkiem institūcijās, lai iedrošinātu viņus apmeklēt kultūras notikumus klātienē, piemēram, tuvējā teātrī, kur vairums līdz šim nav bijuši ne reizi. Tāpat sarunas ļāva apzināties, cik būtiska nozīme iekļaušanā ir mākslai, lai veidotu saliedētu sabiedrību un būtu pilsoniski aktīvi.
Esam jau paspējuši viesoties Grobiņā, Purmsātos, Priekulē, Rucavā un Vaiņodē. Piecās darbnīcās piedalījušies gandrīz 100 cilvēku, un lielākajai daļai tā bija pirmā reize, kad viņi sastapās ar laikmetīgo mākslu. Daudzi no dalībniekiem – dažādu sociālās aprūpes, atbalsta un dienas centru apmeklētāji – atzina, ka viņiem ikdienā ir ļoti ierobežotas iespējas piedzīvot kultūras notikumus.
Tāpēc gandarījums bija redzēt, cik atvērti un aktīvi viņi iesaistījās mākslas procesos. Vēl aizkustinošāk bija piedzīvot, kā šis projekts ne tikai ļāva mums doties pie kopienām un dalīties ar savu pieredzi, bet arī radīja īstas, cilvēcīgas satikšanās un draudzību. Mēs saņēmām tikpat daudz, cik devām – gan piedaloties baltā sviesta meistarklasē, gan spēlējot spēles, gan klausoties spontānā akordeona koncertā, ko sniedza kāda grupu dzīvokļu iemītniece, pirmoreiz uzstājoties publikas priekšā.
Šāda abpusēja mijiedarbe ir būtiska – tikai tā iespējams radīt jaunus sadarbības veidus un stiprināt kultūras pieejamību visiem.
Projekta notikumu atskati:
Atskats uz projekta atklāšanas notikumu Zentas Mauriņas istabās Grobiņā un darbnīcām ar skolēniem Grobiņas vidusskolā: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/4918200/atskats-uz-sarunu-un-darbnicu-literatura-un-ieklausana-grobina
Saruna un darbnīca Purmsātos ar Andu Lāci: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/4956392/aizvadita-makslinieces-andas-laces-tiksanas-ar-purmsatu-iedzivotajiem-un-sa
Saruna un darbnīca Priekulē ar Kristīni Brīniņu: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/4982200/aizvadita-horeografes-kristines-brininas-tiksanas-ar-priekules-sociala-atba
Iekļaušanas svētki pie Zentas Mauriņas Grobiņā: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/5038372/ieklausanas-svetki-pie-zentas-maurinas-grobina
Saruna un darbnīca Rucavā ar Evu Vēveri: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/5049671/laikmetiga-maksla-rucava-satiksanas-prieks-un-balta-sviesta-burviba
Saruna un darbnīca Vaiņodē ar Annu Priedolu: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/5078844/jauno-mediju-laikmetiga-maksla-un-ieklausana-vainode-ar-annu-priedolu
Projekta publicitātes raksti:
Raksts Arteritorry: https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/intervijas/27520-zentas_pavasaris
Atskati Punctum: https://www.punctummagazine.lv/2025/05/18/zenta-maurina-laikmetiga-maksla-un-ieklausana/
Intervija Latvijas Radio par projektu: https://www.youtube.com/watch?v=AtbS_UBFB9Y
Sarunu un darbnīcu cikla īstenošanu šajā gadā finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Mākslinieku ilgtermiņa sadarbību ar vietējām kopienām atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Semināru papildus atbalsta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2025” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Projekta sadarbības partneri un draugi: Zentas Mauriņas istabas Grobiņā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, interneta žurnāls “Punctum”, Latvijas Nacionālais Rakstniecības un Mūzikas muzejs, un citi.
Īpašs paldies par sirdssilto uzņemšanu Grobiņas vidusskolai, Purmsātu bibliotēkai, Mežupes pamatskolai, Priekules atbalsta centram, grupu dzīvokļiem "Sudrabi", ilgstoša sociālā atbalsta centram "Vaiņode"!
Kontaktinformācija:
Lība Bērziņa
Iekļaujošu projektu vadītāja
28649014
Daļā no kultūrtelpas “Strops” pasākumiem Rīgas apkaimēs tiek nodrošināts zīmju valodas tulkojums
Rīgā vasaras laikā darbojās septiņas mobilās kultūrtelpas “Strops” – Rīgas centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā un Čiekurkalna bibliotēkas dārzā, Ēbelmuižas parkā, kultūras centra “Imanta” pagalmā, Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Pļavnieku Zaļajā birzī un Strazdumuižas parkā Juglā. Daļā no notikumiem tika nodrošināts zīmju valodas tulkojums, padarot kultūras notikumus pieejamākus plašākam sabiedrības lokam, arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
Pārdaugavas kultūrtelpu saimei šogad pirmo reizi pievienojās vasaras kultūrtelpa “Strops” Imantā – tā ir īpaša ne tikai ar daudzveidīgu programmu, bet arī ar to, ka visos pasākumos tika nodrošināts zīmju valodas tulkojums. Jauna kultūrtelpa “Strops” šogad izveidota arī Juglā, Strazdumuižas parkā, programmas veidošanā iesaistot vietējo kopienu (arī cilvēkus ar redzes traucējumiem), pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora kultūras institūcijas un kolektīvus.
Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās “Strops” visas vasaras garumā var uzzināt Stropu sociālo tīklu kontā https://www.facebook.com/kulturtelpasstropi, kā arī Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.
Jauno mediju māksla un iekļaušana Vaiņodē ar Annu Priedolu
Foto: Vika Daugina
Jūlijā viesojāmies ilgstoša sociālā atbalsta centrā “Vaiņode”, kas nodrošina ar pastāvīgu dzīves vietu, diennakts uzraudzību, atbalstu un pašaprūpi pilngadīgas personas, kurām ir grūtības aprūpēt sevi vecuma vai kādu traucējumu dēļ. Sākotnēji ierodoties valdīja neliels mulsums un bija manāms klusums telpā. Centra iemītnieki pirmo reiz saskārās ar laikmetīgo mākslu un lēnām pielāgojās jaunajām viesēm no Rīgas un Liepājas. Lēnām iepazināmies un uzsākām kā ierasts ar pašu iemītnieku sagatavotām aktivitātēm. Šoreiz tās bija dažādas sportiskas un saliedēšanās aktivitātes, kas nemanot klusumu nomainīja pret lielu rosību un jautrību. Pa telpu lidoja baloni, krāsainas bumbiņas un liela izmēra metamie kauliņi. Skaisti bija vērot, kā mēs viens otram centāmies palīdzēt un atbalstīt, lai izpildītu uzdevumus, nebija konkurence, bet sadarbošanās, kas ļoti ātri radīja sajūtu, ka esam seni draugi.
Laiks gāja nemanot un vēlāk vētrainās aktivitātes nomainījām pret kopīgu kafijas dzeršanu un uzkodām, paralēli, protams, sarunām par kultūru un vienam otra iepazīšanu tuvāk. Tad Anna Priedola iepazīstināja vairāk ar sevi un to, ko viņa dara kā māksliniece. Annas vadībā runājām par vietējiem nostāstiem un dalībniekiem nozīmīgām vietām. Lai gan lielākā daļa sociālā centra iemītnieki nonākuši Vaiņodē no citām apdzīvotām vietām Dienvidkurzemē un tālākais pat no Ogres, kā arī viņiem reti izdodas staigāt pa tuvējo apkārtni, visi zināja par Vaiņodē esošo bijušo lidlauku. Stāstu gaitā uzzinājām, ka tieši no Vaiņodes ir atvesti angāri, kas tagad kalpo par tirdzniecības telpām Rīgas Centrāltirgū. Pāris no centra iemtīniekiem savulaik bija strādājuši lidlaukā un uzjundīja atmiņas. Pārrunājām arī klīstošās baumas par to, ka Vaiņodē esot viesojies arī lācis. Vietējie gan apšaubīja, vai tā ir patiesība, vai tomēr kāda radītas baumas. Bet par to pat ir bijis raksts medijos.
Anna Priedola savā darbnīcā aicināja dalībniekus dalīties stāstos, lai vēlāk papildinātu informāciju par Vaiņodi ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas zina tik maz par šo Dienvidkurzemes apdzīvoto vietu. Lai arī lielākā daļa no iemītniekiem, kas ir vecāka gada gājuma cilvēki, zināja par mākslīgo intelektu, gandrīz neviens to nebija mēģinājis. Annas vadībā viņiem bija iespēja to izmēģināt un uzzināt, kā mūsdienu tehnoloģijas var kalpot par mākslas veidošanas instrumentu, vēstot arī sociāli atbildīgas tēmas. Lidlauka iedvesmoti kopīgi veidojām papīra lidmašīnas, kas kalpoja arī par stāstu iedvesmas avotu.
Īpašs prieks, ka mūsu viesošanās ļāva iemītniekiem piedzīvot laikmetīgo mākslu ir tādēļ, jo sociālajā centrā atzina, ka kultūra tā iemītniekiem ir pieejama ļoti limitēti. Pārsvarā uz svētkiem tiek uzrīkots kāds koncerts. Bet pašiem nesanāk nekur aizdoties. Arī tik pārsteidzoši viesi kā mēs, ierodas visai reti. Tomēr sarunas gaitā, pārrunājot, kā māksla un kultūra var palīdzēt būt pilsoniski aktīvākiem, iemītnieki saņema iedrošinājumu iesaistīties kultūras norisēs aktīvāk. Viņiem gan tam nepieciešams papildus atbalsts.
Sarunu un darbnīcu cikla īstenošanu šajā gadā finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Mākslinieku ilgtermiņa sadarbību ar vietējām kopienām atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Foto atskats (foto Vika Daugina):
Dziesmu svētki visiem - latvieša kultūras identitātei tik būtiskais notikums kļūst arvien piekļūstamāks
2023.gadā COLORIZE ar kultūras pieejamības aģentiem devās noskaidrot, vai Dziesmu un deju svētki būs pieejami visiem. Toreiz tas bija tikai sapnis, ka viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem kultūras notikumiem varētu būt pilnvērtīgi pieejams arī cilvēkiem ar invaliditāti. Ar atskatu kā gāja 2023.gadā var iepazīties te: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/4312978/vai-dziesmu-un-deju-svetki-bus-pieejami-visiem
Toreiz tas likās tikai sapnis, ka tieši COLORIZE varētu konsultēt šo lielo un tik nozīmīgo notikumu. Bet jau 2025.gada svētkos bija īpaši padomāts par piekļūstamību - izveidota sadaļa mājaslapā ar informāciju par piekļūstamību, padomāts par biļešu politiku, pielāgotām sēdvietām, informāciju uz vietas u.c. Cik daudz var mainīties un panākt tikai 2 gadu laikā, ja ir motivācija un vēlme. Un īpašs prieks redzēt atsauksmes par piedzīvoto no pašiem cilvēkiem ar invalitiāti, kas apmeklēja notikumu un atzinīgi vērtēja pieejamības risinājumus un saņemto attieksmi. Būtiski, ka nedzirdīgo kopienai bija īpaša loma svētku norisē un zīmju valoda parādījās, ne vien telefonā kā svētku norises tulkojums, bet arī uz skatuves kā koncertu elements.
Mēs ļoti ceram, ka Dziesmu svētku paraugs kalpos kā iedvesma citiem kultūras notikumiem domāt par piekļūstamību ikvienam, arvien augt un meklēt jaunus risinājumus. Ļoti daudz iespējams panākt ar maziem līdzekļiem, piemēram, sakārtojot informāciju vien vai apmācot savus darbiniekus.
Ar Dziesmu svētku piekļūstamības sadaļu iespējams iepazīties te: https://www.nacgavilet.lv/lv/par-svetkiem/pieklustamiba/