15.augustā aicinām uz semināru “Iekļaušana un laikmetīgā māksla” Zentas Mauriņas piemiņas istabās, Grobiņā
15. augustā visas dienas garumā Zentas Mauriņas istabās, Grobiņā būs iespēja iepazīties gan ar laikmetīgās mākslas projekta rezultātiem, kas notika pēdējo pus gadu Dienvidkurzemē, gan otrajā dienas daļā piedalīties meistarklasē, kuru vadīs projekta mākslinieces kopā ar cilvēku ar invaliditāti kopienām un horeogrāfe, iekļaušanas eksperte no Lietuvas - Birute Banevičute. Vairāk par Biruti te (angļu valodā): https://balticdance.org/artists/birute-baneviciute/ Uz dienas pirmo daļu aicināti mākslas, kultūras un sociālā jomā strādājošie, savukārt, otrajā dienas daļā no 14:30 notiks atvērtās darbnīcas ikvienam interesentam ar cilvēku ar invaliditāti kopienām.
Gaidāmā programma:
10:00 - 12:00 projekta mākslinieču prezentācijas par notikušajām darbnīcām Dienvidkurzemē un Birutes Banevičutes (LT) prezentācija par savu pieredzi iekļaujošas dejas un teātra veicināšanā. Uz pirmo daļu īpaši aicināti mākslinieki, kultūras darbinieki, mākslas jomā strādājošie, kā arī interesenti no sociālās iekļaušanas jomas!
12:00 - 13:00 Pusdienas
13:00 - 14:00 Birutes Banevičutes (LT) darbnīca māksliniekiem, kas vēlas strādāt ar iekļaušanu un invaliditātes tēmu (vajadzības gadījumā tiks nodrošināts tulkojums no angļu uz latviešu valodu)
14:30 - 16:00 Radošās darbnīcas ar projekta māksliniecēm un cilvēku ar invaliditāti kopienām
Dalība ir bezmaksas, taču lūgums iepriekš pieteikties (vietu skaits ir ierobežots): https://forms.gle/8vcXRHd8pqVmPZ8F9
Saite uz Facebook notikumu: https://fb.me/e/5Zy00WPvK
Projekta “Iekļaušana un laikmetīgā māksla” sarunu un darbnīcu ciklam Dienvidkurzemē šogad tuvojas noslēgums. Bet šīs sarunas bija tikai ievads turpmākajai 2 gadu darbībai Dienvikurzemē, kur top Zentas Mauriņas iedvesmota mākslinieku rezidence un pavadošā programma. Vēl jo vairāk - Zentas Mauriņas topošā rezidence plāno ceļoti pa visu Latviju un arī ārpus tās, gluži tāpat kā to darīja pati Zenta Mauriņa; viņa devās tuvākos un tālākos braucienos ar savām lekcijām, apciemoja viesus, pārvarot tolaik esošos šķēršļus cilvēkam ratiņkrēslā. Ar sarunām un darbnīcām, kas satuvina laikmetīgo mākslu un cilvēkus ar invaliditāti, iruzsākta unikāla, iekļaujoša programma, kas kopradē apvieno māksliniekus ar un bez invaliditātes ar mērķi mainīt šobrīd stagnējošo kultūras ainu Latvijā, kurā netiek pietiekami pārstāvēta invaliditātes tēma.
Pēdējā pusgada laikā ir novadītas 5 laikmetīgās mākslas darbnīcas, piedaloties 6 dažādām Latvijā atpazīstamām māksliniecēm un literātēm - Lauru Brokāni, Lauru Vinogradovu, Andu Lāci, Kristīni Brīniņu, Evu Vēveri un Annu Priedolu. Ir notikušas literatūras, performanču, gleznošanas, vizuālās mākslas, dejas un jauno mediju darbnīcas, ļaujot cilvēkiem ar invaliditāti piedzīvot laikmetīgo mākslu pirmoreiz un, turklāt, cieši sadarbojoties ar māksliniekiem.
Ne mazāk būtiska projekta daļa bija sarunas, kas ļāva ne vien ieraudzīt skaudro realitāti ar kultūras pieejamību reģionos, bet arī veidot jaunus tiltus ar cilvēkiem institūcijās, lai iedrošinātu viņus apmeklēt kultūras notikumus klātienē, piemēram, tuvējā teātrī, kur vairums līdz šim nav bijuši ne reizi. Tāpat sarunas ļāva apzināties, cik būtiska nozīme iekļaušanā ir mākslai, lai veidotu saliedētu sabiedrību un būtu pilsoniski aktīvi.
Esam jau paspējuši viesoties Grobiņā, Purmsātos, Priekulē, Rucavā un Vaiņodē. Piecās darbnīcās piedalījušies gandrīz 100 cilvēku, un lielākajai daļai tā bija pirmā reize, kad viņi sastapās ar laikmetīgo mākslu. Daudzi no dalībniekiem – dažādu sociālās aprūpes, atbalsta un dienas centru apmeklētāji – atzina, ka viņiem ikdienā ir ļoti ierobežotas iespējas piedzīvot kultūras notikumus.
Tāpēc gandarījums bija redzēt, cik atvērti un aktīvi viņi iesaistījās mākslas procesos. Vēl aizkustinošāk bija piedzīvot, kā šis projekts ne tikai ļāva mums doties pie kopienām un dalīties ar savu pieredzi, bet arī radīja īstas, cilvēcīgas satikšanās un draudzību. Mēs saņēmām tikpat daudz, cik devām – gan piedaloties baltā sviesta meistarklasē, gan spēlējot spēles, gan klausoties spontānā akordeona koncertā, ko sniedza kāda grupu dzīvokļu iemītniece, pirmoreiz uzstājoties publikas priekšā.
Šāda abpusēja mijiedarbe ir būtiska – tikai tā iespējams radīt jaunus sadarbības veidus un stiprināt kultūras pieejamību visiem.
Projekta notikumu atskati:
Atskats uz projekta atklāšanas notikumu Zentas Mauriņas istabās Grobiņā un darbnīcām ar skolēniem Grobiņas vidusskolā: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/4918200/atskats-uz-sarunu-un-darbnicu-literatura-un-ieklausana-grobina
Saruna un darbnīca Purmsātos ar Andu Lāci: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/4956392/aizvadita-makslinieces-andas-laces-tiksanas-ar-purmsatu-iedzivotajiem-un-sa
Saruna un darbnīca Priekulē ar Kristīni Brīniņu: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/4982200/aizvadita-horeografes-kristines-brininas-tiksanas-ar-priekules-sociala-atba
Iekļaušanas svētki pie Zentas Mauriņas Grobiņā: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/5038372/ieklausanas-svetki-pie-zentas-maurinas-grobina
Saruna un darbnīca Rucavā ar Evu Vēveri: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/5049671/laikmetiga-maksla-rucava-satiksanas-prieks-un-balta-sviesta-burviba
Saruna un darbnīca Vaiņodē ar Annu Priedolu: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/5078844/jauno-mediju-laikmetiga-maksla-un-ieklausana-vainode-ar-annu-priedolu
Projekta publicitātes raksti:
Raksts Arteritorry: https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/intervijas/27520-zentas_pavasaris
Atskati Punctum: https://www.punctummagazine.lv/2025/05/18/zenta-maurina-laikmetiga-maksla-un-ieklausana/
Intervija Latvijas Radio par projektu: https://www.youtube.com/watch?v=AtbS_UBFB9Y
Sarunu un darbnīcu cikla īstenošanu šajā gadā finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Mākslinieku ilgtermiņa sadarbību ar vietējām kopienām atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Semināru papildus atbalsta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2025” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Projekta sadarbības partneri un draugi: Zentas Mauriņas istabas Grobiņā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, interneta žurnāls “Punctum”, Latvijas Nacionālais Rakstniecības un Mūzikas muzejs, un citi.
Īpašs paldies par sirdssilto uzņemšanu Grobiņas vidusskolai, Purmsātu bibliotēkai, Mežupes pamatskolai, Priekules atbalsta centram, grupu dzīvokļiem "Sudrabi", ilgstoša sociālā atbalsta centram "Vaiņode"!
Kontaktinformācija:
Lība Bērziņa
Iekļaujošu projektu vadītāja
28649014
Daļā no kultūrtelpas “Strops” pasākumiem Rīgas apkaimēs tiek nodrošināts zīmju valodas tulkojums
Rīgā vasaras laikā darbojās septiņas mobilās kultūrtelpas “Strops” – Rīgas centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā un Čiekurkalna bibliotēkas dārzā, Ēbelmuižas parkā, kultūras centra “Imanta” pagalmā, Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Pļavnieku Zaļajā birzī un Strazdumuižas parkā Juglā. Daļā no notikumiem tika nodrošināts zīmju valodas tulkojums, padarot kultūras notikumus pieejamākus plašākam sabiedrības lokam, arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
Pārdaugavas kultūrtelpu saimei šogad pirmo reizi pievienojās vasaras kultūrtelpa “Strops” Imantā – tā ir īpaša ne tikai ar daudzveidīgu programmu, bet arī ar to, ka visos pasākumos tika nodrošināts zīmju valodas tulkojums. Jauna kultūrtelpa “Strops” šogad izveidota arī Juglā, Strazdumuižas parkā, programmas veidošanā iesaistot vietējo kopienu (arī cilvēkus ar redzes traucējumiem), pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora kultūras institūcijas un kolektīvus.
Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās “Strops” visas vasaras garumā var uzzināt Stropu sociālo tīklu kontā https://www.facebook.com/kulturtelpasstropi, kā arī Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.
Jauno mediju māksla un iekļaušana Vaiņodē ar Annu Priedolu
Foto: Vika Daugina
Jūlijā viesojāmies ilgstoša sociālā atbalsta centrā “Vaiņode”, kas nodrošina ar pastāvīgu dzīves vietu, diennakts uzraudzību, atbalstu un pašaprūpi pilngadīgas personas, kurām ir grūtības aprūpēt sevi vecuma vai kādu traucējumu dēļ. Sākotnēji ierodoties valdīja neliels mulsums un bija manāms klusums telpā. Centra iemītnieki pirmo reiz saskārās ar laikmetīgo mākslu un lēnām pielāgojās jaunajām viesēm no Rīgas un Liepājas. Lēnām iepazināmies un uzsākām kā ierasts ar pašu iemītnieku sagatavotām aktivitātēm. Šoreiz tās bija dažādas sportiskas un saliedēšanās aktivitātes, kas nemanot klusumu nomainīja pret lielu rosību un jautrību. Pa telpu lidoja baloni, krāsainas bumbiņas un liela izmēra metamie kauliņi. Skaisti bija vērot, kā mēs viens otram centāmies palīdzēt un atbalstīt, lai izpildītu uzdevumus, nebija konkurence, bet sadarbošanās, kas ļoti ātri radīja sajūtu, ka esam seni draugi.
Laiks gāja nemanot un vēlāk vētrainās aktivitātes nomainījām pret kopīgu kafijas dzeršanu un uzkodām, paralēli, protams, sarunām par kultūru un vienam otra iepazīšanu tuvāk. Tad Anna Priedola iepazīstināja vairāk ar sevi un to, ko viņa dara kā māksliniece. Annas vadībā runājām par vietējiem nostāstiem un dalībniekiem nozīmīgām vietām. Lai gan lielākā daļa sociālā centra iemītnieki nonākuši Vaiņodē no citām apdzīvotām vietām Dienvidkurzemē un tālākais pat no Ogres, kā arī viņiem reti izdodas staigāt pa tuvējo apkārtni, visi zināja par Vaiņodē esošo bijušo lidlauku. Stāstu gaitā uzzinājām, ka tieši no Vaiņodes ir atvesti angāri, kas tagad kalpo par tirdzniecības telpām Rīgas Centrāltirgū. Pāris no centra iemtīniekiem savulaik bija strādājuši lidlaukā un uzjundīja atmiņas. Pārrunājām arī klīstošās baumas par to, ka Vaiņodē esot viesojies arī lācis. Vietējie gan apšaubīja, vai tā ir patiesība, vai tomēr kāda radītas baumas. Bet par to pat ir bijis raksts medijos.
Anna Priedola savā darbnīcā aicināja dalībniekus dalīties stāstos, lai vēlāk papildinātu informāciju par Vaiņodi ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas zina tik maz par šo Dienvidkurzemes apdzīvoto vietu. Lai arī lielākā daļa no iemītniekiem, kas ir vecāka gada gājuma cilvēki, zināja par mākslīgo intelektu, gandrīz neviens to nebija mēģinājis. Annas vadībā viņiem bija iespēja to izmēģināt un uzzināt, kā mūsdienu tehnoloģijas var kalpot par mākslas veidošanas instrumentu, vēstot arī sociāli atbildīgas tēmas. Lidlauka iedvesmoti kopīgi veidojām papīra lidmašīnas, kas kalpoja arī par stāstu iedvesmas avotu.
Īpašs prieks, ka mūsu viesošanās ļāva iemītniekiem piedzīvot laikmetīgo mākslu ir tādēļ, jo sociālajā centrā atzina, ka kultūra tā iemītniekiem ir pieejama ļoti limitēti. Pārsvarā uz svētkiem tiek uzrīkots kāds koncerts. Bet pašiem nesanāk nekur aizdoties. Arī tik pārsteidzoši viesi kā mēs, ierodas visai reti. Tomēr sarunas gaitā, pārrunājot, kā māksla un kultūra var palīdzēt būt pilsoniski aktīvākiem, iemītnieki saņema iedrošinājumu iesaistīties kultūras norisēs aktīvāk. Viņiem gan tam nepieciešams papildus atbalsts.
Sarunu un darbnīcu cikla īstenošanu šajā gadā finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Mākslinieku ilgtermiņa sadarbību ar vietējām kopienām atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Foto atskats (foto Vika Daugina):
Dziesmu svētki visiem - latvieša kultūras identitātei tik būtiskais notikums kļūst arvien piekļūstamāks
2023.gadā COLORIZE ar kultūras pieejamības aģentiem devās noskaidrot, vai Dziesmu un deju svētki būs pieejami visiem. Toreiz tas bija tikai sapnis, ka viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem kultūras notikumiem varētu būt pilnvērtīgi pieejams arī cilvēkiem ar invaliditāti. Ar atskatu kā gāja 2023.gadā var iepazīties te: http://www.colorize.lv/jaunumi/params/post/4312978/vai-dziesmu-un-deju-svetki-bus-pieejami-visiem
Toreiz tas likās tikai sapnis, ka tieši COLORIZE varētu konsultēt šo lielo un tik nozīmīgo notikumu. Bet jau 2025.gada svētkos bija īpaši padomāts par piekļūstamību - izveidota sadaļa mājaslapā ar informāciju par piekļūstamību, padomāts par biļešu politiku, pielāgotām sēdvietām, informāciju uz vietas u.c. Cik daudz var mainīties un panākt tikai 2 gadu laikā, ja ir motivācija un vēlme. Un īpašs prieks redzēt atsauksmes par piedzīvoto no pašiem cilvēkiem ar invalitiāti, kas apmeklēja notikumu un atzinīgi vērtēja pieejamības risinājumus un saņemto attieksmi. Būtiski, ka nedzirdīgo kopienai bija īpaša loma svētku norisē un zīmju valoda parādījās, ne vien telefonā kā svētku norises tulkojums, bet arī uz skatuves kā koncertu elements.
Mēs ļoti ceram, ka Dziesmu svētku paraugs kalpos kā iedvesma citiem kultūras notikumiem domāt par piekļūstamību ikvienam, arvien augt un meklēt jaunus risinājumus. Ļoti daudz iespējams panākt ar maziem līdzekļiem, piemēram, sakārtojot informāciju vien vai apmācot savus darbiniekus.
Ar Dziesmu svētku piekļūstamības sadaļu iespējams iepazīties te: https://www.nacgavilet.lv/lv/par-svetkiem/pieklustamiba/
Sarunu un darbnīcu cikls "Iekļaušana un laikmetīgā māksla - jauno mediju māksla. Pietura Vaiņode ar Annu Priedolu"
Vaiņodes sociālā atbalsta centrā māksliniece vadīs darbnīcu "Ceļa karte", kuras laikā vietējiem iedzīvotājiem būs iespēja paraudzīties uz savu apkārti no cita skatu punkta un iepazīt jauno mediju mākslu caur praktisku darbošanos. Internetā atrodamās liecības par Vaiņodi vēsta lielākoties par pagājušajā gadsimtā aizvērto lidlauku un dzelzceļa staciju. Māksliniece, kas vasaras bērnībā pavadījusi pilsētiņā, kopā ar vietējiem iedzīvotājiem veidos Vaiņodes sajūtu un atmiņu karti, šos stāstus vizualizējot ar mākslīgā intelekta rīkiem.
Labvēlīgu laikapstākļu gadījumā, pasākums notiks ārā. Lūgums obligāti iepriekš pieteikties [email protected] vai 28649014.
Sarunu un darbnīcu cikla īstenošanu šajā gadā finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Mākslinieku ilgtermiņa sadarbību ar vietējām kopienām atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Iekļaušanas svētku finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2025” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Projekta sadarbības partneri un draugi: Zentas Mauriņas istabas Grobiņā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, interneta žurnāls “Punctum”, Latvijas Nacionālais Rakstniecības un Mūzikas muzejs, un citi.
Kontaktinformācija:
Lība Bērziņa
Iekļaujošu projektu vadītāja
28649014