Aizvadīta horeogrāfes Kristīnes Brīniņas tikšanās Priekules Sociāla atbalsta centrā par laikmetīgās dejas nozīmi iekļaušanā
7. un 8.maijā ar COLORIZE komandu un horeogrāfi Kristīni Brīniņu viesojāmies Priekulē, kur projekta “Iekļaušana un laikmetīgā māksla” ietvaros tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiem. Priekules Sociālā atbalsta centru apmeklē cilvēki ar dažāda veida invaliditāti, tostarp smagiem garīga rakstura traucējumiem. Centrā viņi apgūst ikdienas prasmes un pavada laiku, jo paši nevar būt pavisam patstāvīgi savās ikdienas gaitās. Centra apmeklētājiem nepieciešama palīdzība, piemēram, ar lasīšanu, naudas skaitīšanu.. Centrā iespējams apgūt gan dažādas praktiskas prasmes - ēst gatavošanu, kokapstrādi, šūšanu, gan gūt emocionālu atbalstu ikdienas situācijās, socializēties un caur dažādām spēlēm attīstīt komunikācijas prasmes un darbadienas pavadīt saturīgi un piepildīti.
Pirmajā viesošanās dienā mēs iepazinām gan centra darbiniekus, gan tā ikdienas apmeklētājus. Lai iepazīšanās noritētu lēni un uzmanīgi, un mēs iepazītu viens otru un mūsu dažādās vajadzības, centra apmeklētāji rādīja un stāstīja par radošajām prasmēm, ko viņi šeit ikdienā apgūst. Viņi šuj dažādas lietas no otrreiz izmantotajiem materiāliem, piemēram, čības no veciem džemperiem, izšuj somas un veido gultiņas kaķiem, kuras regulāri ziedo patversmei, esot arī sociāli atbildīgi. Šeit toptiešām brīnišķīgas lietas: rokdarbi, kokgrebumi, ikdienā noderīgi priekšmeti..
Turpinājumā mēs iepazinām viņu ikdienu vēl labāk un spēlējām kopā viņu iemīļoto spēli, ar kuru viņi noslēdz katru dienu centrā - kārtis “Uno”. Kopā spēlēšana bija patiešām jautra! Tā neviļus atklāja katra dalībnieka raksturu. Aizkustinoši bija tas, ka vairāki dalībnieki viens par otru uzņēmās rūpes un palīdzēja ātrāk uzvarēt kāršu spēlē. Lieliski paskaidroja arī noteikumus. Noslēdzām mēs ar nelielu, brīvu deju, lai varētu pastāstīt caur to par mūsu projektu un, kas ir tas, ko dara Kristīne Brīniņa. Kustība ir lielisks veids sarunai ar cilvēkiem, kuri nespēj paši runāt. Ne visiem deja asociējās ar ko patīkamu, kas saistīts arī ar iepriekšējām pieredzēm, bet, šķiet, ka mūsu satikšanās to mainīja.
Otrajā nodarbībā visi jau jutās drošāk un aktīvāk iesaistījās kustībās. Iesākumā Kristīne Brīniņa pastāstīja par sevi, tad mēs iesākām ar lēnām kustībām. Mēs iztēlojāmies, ka krāsojam telpu dažādās sev patīkamās krāsās un pavisam nemanot visi bijām ierauti aizraujošā kustību notikumā. Palēnītēm, sekojot Kristīnei un viņas ļoti rūpīgi izvēlētajām metodēm, mēs nemanot visi nonācām intensīvā dejas virpulī. Bija jūtams dejas un iekļaušanas spēks, kur mēs caur pavisam vienkāršām kustībām, spējām nonākt vienotā dejā. Cilvēki ar invaliditāti bieži vien nav pieraduši būt aktīvi kultūras dalībnieki, vēl jo mazāk - būt uz skatuves, citu priekšā brīvi kustēties. Šis bija ļoti liels solis, lai pietuvotos tam, vēl jo vairāk - lai pārvarētu un atbrīvotu sevi. Kā paši centra apmeklētāji atzina pēc tam, viņi sākumā bija nobijušies, bet Kristīnes nodarbības lika justies drosmīgākiem un brīvākiem ar savu ķermeni un deju. Noslēgumā mēs noskatījāmies Kristīnes Brīniņas dejas performances “Drupas” video ierakstu, iepazinām viņu un laikmetīgās dejas nozīmi vēl vairāk. Un noslēdzām mūsu sirsnīgo tikšanos ar diskusijām par iekļaušanas nozīmi.
Centra apmeklētāji, piemēram, nekad nav bijuši tuvējā teātrī. Vienojāmies, ka viņi noteikti to apmeklēs. Ierodoties, visi bija satraukušies, jo mēs ieradāmies, nesot pieredzi, kuru viņi nekad nav piedzīvoši; sajust laikmetīgo mākslu tik tuvu, caur pašu aktīvu dalību. Bet atvadoties norunājām jau tikties atkal. “Paldies par tik neierasto pieredzi, gaidīsim atkal!” teica centra darbinieki, kas ir frāze, ko mēs ar smaidu sejā un pacilājumu dzirdam bieži.
Pateicamies sirsnīgajiem un patiešām profesionālajmiem Priekules Sociālā centra darbiniekiem gan par ikdienas darbu, gan mūsu jauko uzņemšanu un sadarbību projekta ietvartos.
Sarunu un darbnīcu cikla īstenošanu šajā gadā finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Mākslinieku ilgtermiņa sadarbību ar vietējām kopienām atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Foto: VIka Daugina
Foto atskats:
