Jauno mediju māksla un iekļaušana Vaiņodē ar Annu Priedolu
Foto: Vika Daugina
Jūlijā viesojāmies ilgstoša sociālā atbalsta centrā “Vaiņode”, kas nodrošina ar pastāvīgu dzīves vietu, diennakts uzraudzību, atbalstu un pašaprūpi pilngadīgas personas, kurām ir grūtības aprūpēt sevi vecuma vai kādu traucējumu dēļ. Sākotnēji ierodoties valdīja neliels mulsums un bija manāms klusums telpā. Centra iemītnieki pirmo reiz saskārās ar laikmetīgo mākslu un lēnām pielāgojās jaunajām viesēm no Rīgas un Liepājas. Lēnām iepazināmies un uzsākām kā ierasts ar pašu iemītnieku sagatavotām aktivitātēm. Šoreiz tās bija dažādas sportiskas un saliedēšanās aktivitātes, kas nemanot klusumu nomainīja pret lielu rosību un jautrību. Pa telpu lidoja baloni, krāsainas bumbiņas un liela izmēra metamie kauliņi. Skaisti bija vērot, kā mēs viens otram centāmies palīdzēt un atbalstīt, lai izpildītu uzdevumus, nebija konkurence, bet sadarbošanās, kas ļoti ātri radīja sajūtu, ka esam seni draugi.
Laiks gāja nemanot un vēlāk vētrainās aktivitātes nomainījām pret kopīgu kafijas dzeršanu un uzkodām, paralēli, protams, sarunām par kultūru un vienam otra iepazīšanu tuvāk. Tad Anna Priedola iepazīstināja vairāk ar sevi un to, ko viņa dara kā māksliniece. Annas vadībā runājām par vietējiem nostāstiem un dalībniekiem nozīmīgām vietām. Lai gan lielākā daļa sociālā centra iemītnieki nonākuši Vaiņodē no citām apdzīvotām vietām Dienvidkurzemē un tālākais pat no Ogres, kā arī viņiem reti izdodas staigāt pa tuvējo apkārtni, visi zināja par Vaiņodē esošo bijušo lidlauku. Stāstu gaitā uzzinājām, ka tieši no Vaiņodes ir atvesti angāri, kas tagad kalpo par tirdzniecības telpām Rīgas Centrāltirgū. Pāris no centra iemtīniekiem savulaik bija strādājuši lidlaukā un uzjundīja atmiņas. Pārrunājām arī klīstošās baumas par to, ka Vaiņodē esot viesojies arī lācis. Vietējie gan apšaubīja, vai tā ir patiesība, vai tomēr kāda radītas baumas. Bet par to pat ir bijis raksts medijos.
Anna Priedola savā darbnīcā aicināja dalībniekus dalīties stāstos, lai vēlāk papildinātu informāciju par Vaiņodi ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas zina tik maz par šo Dienvidkurzemes apdzīvoto vietu. Lai arī lielākā daļa no iemītniekiem, kas ir vecāka gada gājuma cilvēki, zināja par mākslīgo intelektu, gandrīz neviens to nebija mēģinājis. Annas vadībā viņiem bija iespēja to izmēģināt un uzzināt, kā mūsdienu tehnoloģijas var kalpot par mākslas veidošanas instrumentu, vēstot arī sociāli atbildīgas tēmas. Lidlauka iedvesmoti kopīgi veidojām papīra lidmašīnas, kas kalpoja arī par stāstu iedvesmas avotu.
Īpašs prieks, ka mūsu viesošanās ļāva iemītniekiem piedzīvot laikmetīgo mākslu ir tādēļ, jo sociālajā centrā atzina, ka kultūra tā iemītniekiem ir pieejama ļoti limitēti. Pārsvarā uz svētkiem tiek uzrīkots kāds koncerts. Bet pašiem nesanāk nekur aizdoties. Arī tik pārsteidzoši viesi kā mēs, ierodas visai reti. Tomēr sarunas gaitā, pārrunājot, kā māksla un kultūra var palīdzēt būt pilsoniski aktīvākiem, iemītnieki saņema iedrošinājumu iesaistīties kultūras norisēs aktīvāk. Viņiem gan tam nepieciešams papildus atbalsts.
Sarunu un darbnīcu cikla īstenošanu šajā gadā finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Mākslinieku ilgtermiņa sadarbību ar vietējām kopienām atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Foto atskats (foto Vika Daugina):
