Performatīva darbnīca Rūjienas dienas centrā kopā ar mākslinieci Andu Lāci
Foto: Lība Bērziņa
8.oktobrī kopā ar mākslinieci Andu Lāci viesojāmies dienas centrā “Laiva” Rūjienā, kur atrodas gan dienas aprūpes centrs un grupu dzīvokļi personām ar garīga rakstura traucējumiem. Mēs kopā ar centra apmeklētājiem zīmējām un kustējāmies, radot performatīvu notikumu. Dalībniekiem kustēšanās bija ierastāka, jo viņi nesen ir uzsākuši deju un kustību terapiju Valmierā. Lai sāktu zīmēt, bija vajadzīgs neliels laiks, lai iejustos, taču, pēc neliela iedrošinājuma notikums izvērtās jautrā zīmēšanas rotaļā.
Sākumā mēs uzzīmējām sevi kā auga lapu - kāds bija kā rudens lapa, cits gaiša pavasara lapa, vēl kāds krāsaina fantāzijas lapa. Mēs visi dalījāmies ar to, kā jūtamies. Caurvijoties nelieliem kustību uzdevumiem, mēs uzlikām roku cits citam, savienojoties vienā ķēdē un zīmējām, vadot viens otru. Dalībnieki ko tādu darīja pirmo reizi, kas izraisīja patīkamas pārsteiguma emocijas un telpā atskanēja smiekli.
Ar iesapidiem dalās māksliniece Anda Lāce: “Iepazīšanos sākām ar ieklausīšanos. Mierīgi vairākas reizes nolasīju šādu fragmentu no Zentas Mauriņas grāmatas “Domu varavīksne”: “... Katrs labs darbs, katra klusa, pašaizliedzīga kalpošana, katra brīvprātīga cita krusta nešana izstaro neizdzēšamu gaismu, no kuras cilvēks nemazāk dzīvo kā no saules. Viss mainās, bet nekas bez pēdām nepazūd. Viss plūst, nekas nepāriet. Bet dzīvības mērs ir radošā mīlestība.” Kopīgi iemācījāmies somatisko kustību kombināciju “Saule ir uzlēkusi”. Domājot par to, kā jūtamies tieši šajā brīdī un mainīgumu dabā, uzzīmējām savus pašportretus kā koku vai augu lapas un iepazīstinājām citus ar mūsu zīmējumiem. Tie, kuri nevarēja paši par saviem zīmējumiem pastāstīt, ļāva tos apskatīt un par tiem parunāt pārējiem. Uzzīmējām savas lapas arī ar kustību un kopā atkārtojām katra oriģinālās lapu kustības. Uzzīmējām lapu ar blakussēdētāja roku, vienlaikus jūtot kā ar mūsu roku zīmē kāds cits. Nofotogrāfējāmies ar saviem lapu pašportretiem un atradām saviem zīmējumiem īsto vietu uz brīvās sienas. Pabijām mierīgi kopā darot ko vēlamies, brīvi, mierīgi zīmējot un sarunājoties.”
Pēc nodarbības vairāki dalībnieki uzkavējās vēl turpinot zīmēt, un, atvadoties teica, ka mūs ļoti gaidīs atkal. Lai gan šī bija noslēdzošā darbnīca šajā darbnīcu ciklā, kas bija iespējams pateicoties Vidzemes kultūras programmas atbalstam, ceram viesošanos atkal turpināt. Šo nodarbību laikā bija jūtams, cik ļoti svarīgi centra apmeklētājiem ir piedzīvot ko ārpus ierastās ikdienas un ļaut vaļu fantāzijai, radošumam, piedaloties laikmetīgās mākslas aktivitātēs. Bija redzams, ka dažāda veida māksla ir pazīstama valoda, ar kuras palīdzību var uzlabot arī pašsajūtu un izprast sevi, savas emocijas. Projekta laikā esošajās darbnīcās mēs secinājām, ka dienas centros ir liels potenciāls veidot mākslas rezidences, kur kopā cieši sadarboties to apmeklētājiem un māksliniekiem.
Projekts iespējams pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam.
Foto atskats:
