Iekļaujošas mākslas aktivitātes Valmieras novadā

Foto: Māra Žeikare

Ir milzīgs prieks turpināt iesāktās mākslas aktivitātes Valmieras novadā, kur aprīlī, Mākslas gada balvas ietvaros, kurai bija nominēts arī COLORIZE projekts, aizsākām darbošanos ar domu apmaiņas sarunu Mūrmuižā. Pateicoties jaunajam projektam, jūlijā un augustā Mūrmuižā rezidencē devās rakstniece Laura Vinogradova, kura pētīja tur Zentas Mauriņas atstāto mantojumu, meklējot arvien jaunus veidus, kā stāstīt par iekļaušanu un kultūras pieejamību caur viņas paveikto. Ar šo projektu turpinām izcelt arī Mūrmuižu kā potenciālu kultūrvietu jeb iekļaujošas rezidences vietu Latvijas kartē.

Kā Laura raksta savā dienasgrāmatā:

“Esmu atbraukusi uz Mūrmuižu rezidēt, kas man šoreiz nozīmē - pētīt, kas te ir dabonams par Zentu Mauriņu. Mūrmuižā no Rīgas es nokļūstu ar diviem autobusiem, vispirms līdz Valmierai un tad - Mūrmuiža. Zentai Mauriņai nokļūšana tur katru reizi bija izaicinājums. Kāds viņu ieceļ vilcienā un kāds izceļ. Ja neizceļ, tad nākas pārlaist nakti vilcienu depo (tā tiešām ir bijis). Vai viņai šodien būtu vieglāk? Ar vilcienu līdz Mūrmuižai vairs neaizbraukt, nekursē, bet autobusos īsti ar ratiņkrēslu iebraukt nevar. Vienīgais, ko varu cerēt, ka mūsdienās Zenta būtu finansiāli ļoti novērtēta, viņai būtu skaists limuzīns un privātais šoferis.

Zentas Mauriņas piemiņas istabas Mūrmuižā ir otrajā stāvā. Hm.”

Lai gan Z. Mauriņa saskārās ar dažādiem šķēršļiem, viņa Mūrmuižas tautskolā laikā no 1930. līdz 1940.gadam nolasīja 130 lekcijas. Lauras novērojumos Mūrmuižas laiks Mauriņas dzīvē pierāda, cik ļoti cilvēks ar invaliditāti VAR, un spēj dot sev un citiem. Šis arī ir viens no mūsu projekta galvenajiem vadmotīviem - izcelt to, ko spēj un var dot citiem cilvēku ar invaliditāti kopienas. Mēs viens no otram varam tik daudz mācīties, tādēļ arī izmantojam koprades metodes. Jo tieši saskarsme un kopīga darbošanās ir nepieciešama, lai uzlabotos kopējā situācija ar iekļaušanu. Māksla tam var būt lielisks instruments.

Laura raksta:

“Mēģinu runāt ar Zentu, pajust un sajust – ko lai es rakstu? Nu labi, es par viņu interesējos, iemīlinos, bet ko lai ar to iesāku?” Uz šo jautājumu mēs turpināsim meklēt atbildi ar turmākajām aktivitātēm gan Valmieras novadā, gan citviet Latvijā, kur savulaik devusies Zenta Mauriņa.

Projekta ietvaros paredzēta ne tikai rezidence, bet arī vairākas darbnīcas ar vietējām cilvēku ar invaliditāti kopienām. Jau 7. septembrī no plkst. 10:00 līdz 13:00 viesosimies atbalsta centrā “Solis” kopā ar tēlnieku Oto Holgeru Ozoliņu. Kokapstrādes darbnīcā notiks koprades process, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents, iepriekš piesakoties pie Lības, rakstot vai zvanot pa tālruni 28649014. Vietu skaits darbnīcā ir ierobežots. Līdzīgas darbnīcas notiks arī dienas centros Rūjienā un Mazsalacā.

Līdz šim COLORIZE laikmetīgās kultūras iekļaušanas projektos iesaistījušās mākslinieces Anda Lāce, Eva Vēvere, Kristīne Brīniņa un citi mākslinieki. Nu paplašinām mākslinieku loku, iesaistot arī tēlnieku Oto Holgeru Ozoliņu. . Savā radošajā darbībā viņš veido skulpturālus objektus gan iekštelpām, gan publiskajai videi, izmantojot kokmateriālus un pievēršoties telpas transformācijai. Vairāk par mākslinieku te: https://www.otoholgersozolins.com/

Projekts iespējams pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam.

Fragmenti no Lauras Vinogradovas rezidences Mūrmuižā (foto Laura Vinogradova):